Ar [C]mēru un maz, viņš lietoja alu
Audzēja ziedus un [C7]nesita taru
Bet [F]nolaižas rokas, dzīve [G]lejup slīd
Ja [F]tante un opis [G]mums – nepa[C]līdz
Jūs zināt paši, cik dzīve ir skaudra
Ja jaunam liegta, kaut viena bauda
Pēdējā veste, un kurpes kas čīkst
Pa caurumu griestos, ūdens līst
PIEDZ:
Jā, brīžiem [G]liekas, ka [F]nepienāks [C]diena
Un, brīžiem [G]liekas, būs [F]mūžīga [C]nakts
Bet ja zvaigzne [Am]krīt, - tā [F]krīt
Un tai [Dm]vienalga ir vai saule [G]spīd, vai lietus [C]līst
Mēs redzējām kā, viņš izgāja ielās
Un nokāris galvu, teica:“ardievu”
Šai pasaulei grūtai, kur lietus vien līst
Un tantes un opji mums – nepalīdz
Bet varbūt viņš devās, kur kādreiz bij’ Roma
Termosā rums, un ceļasoma
Bet varbūt viņš klejo kaut kur starp mums
Kā visskumjākais rēgs, un ja tā, - Dievs palīdzi mums