Kaut kur [A]atplaukst smaidi sejās
Redzot [Hm]kā Tu garām ej
Tā pat [E]paskatījies manī
Laupot [A]mieru dvēse[E]lei
Bij’ gan asaras, gan smaidi
Visu nesaskaitīt vairs
Vien uz katra soļa jūtu
Tā kā bija, nebūs vairs
PIEDZ:
Tur aiz [A]nepateiktiem vārdiem, neļauj [Hm]mūsu zvaigznei dzist
Lai [E]visaukstākajā naktī, varu [A]iet un nepa[E]krist
Tur aiz [A]bezgalīgiem „kāpēc”, viss, kas [Hm]pāri palicis
Divas [E]asaras no sapņa, kuras [A]cits jau noza[E]dzis
Atkal kaut kur smaidi sejās
Tā Tu vienmēr garām ej
Tikai neskaties vairs manī
Tā kā vakar bija vēl
Drīz jau nobirs kokiem lapas
Ziedu pļavās salnas trauks
Un uz katra soļa jūtu
Tā kā bija nebūs vairs