D                      Em7
Mežs ir kluss un salna pļavā,
A7                D
Ai, cik neprātīgi snieg.
                   Em7
Manām bitēm sapņu dravā,
A7               D
Dziļi, dziļi jāiemieg.

Jāiemieg, lai martā tālā,
Atkal spētu spārnus plest.
Un kā laukā neuzartā,
Ievas spēs vēl skurbi dvest.

Manas bites čaklās bites,
Ja jums kādreiz spēka trūks.
Ticiet atkušņi reiz mitēs,
Jūsu lūpas medu sūks.

Tad Jūs aizlidosiet tālu,
Kur Jums ziedi līs kā sniegs.
Viena sirds vēl ziemai piedos,
Citas projām lidos līdz.

Mežs ir kluss un salna pļavā,
Ai, cik neprātīgi snieg.
Manām bitēm sapņu dravās,
Dziļi, dziļi jāiemieg.