[Am] Klusā pustum[F]sā 
[G] Teici Tu [C] “Atā”,
[Am] Tā reiz beidzās [F] stāsts, 
[G] dzīve apstā[Am]jās.

[Am] Ēnai atspul[F]gā 
[G] liek man jautāt [C] kāds,
[Am] Vai pēc vilša[F]nās 
[G] dzīve vēl turpi[Am]nās.

  [Am] Dažreiz kāds justies [F] liek
  Kā mazam [G] rotaļu lācī[C]tim, 
  Kas pamest [Am] stūrī un atstāts [F] viens
  Tāds visai [G] pārējai pasaulei [Am] lieks.

  [Am] Laikam vien pasa[F]kās
  Ir tādas [G] beigas, kas laimī[C]gas,
  Kādēļ gan [Am] dzīvot mums visiem [F] te
  Un nevis [G] pasaku pasau[Am]lē.

[Am] Ēna atspul[F]gā 
[G] seko visur [C] man
[Am] Šķiet, ka mani [F] tā 
[G] saprot vienī[Am]gā

[Am] Kā man tagad [F] spēt 
[G] kādai noti[C]cēt
[Am] Labāk paklu[F]sēt, 
[G] savas sajūtas [Am] slēpt.

  [Am] Dažreiz kāds justies [F] liek
  Kā mazam [G] rotaļu lācī[C]tim, 
  Kas pamest [Am] stūrī un atstāts [F] viens
  Tāds visai [G] pārējai pasaulei [Am] lieks.

  [Am] Laikam vien pasa[F]kās
  Ir tādas [G] beigas, kas laimī[C]gas,
  Kādēļ gan [Am] dzīvot mums visiem [F] te
  Un nevis [G] pasaku pasau[Am]lē.