[Am] Klusā pustum[F]sā
[G] Teici Tu [C] “Atā”,
[Am] Tā reiz beidzās [F] stāsts,
[G] dzīve apstā[Am]jās.
[Am] Ēnai atspul[F]gā
[G] liek man jautāt [C] kāds,
[Am] Vai pēc vilša[F]nās
[G] dzīve vēl turpi[Am]nās.
[Am] Dažreiz kāds justies [F] liek
Kā mazam [G] rotaļu lācī[C]tim,
Kas pamest [Am] stūrī un atstāts [F] viens
Tāds visai [G] pārējai pasaulei [Am] lieks.
[Am] Laikam vien pasa[F]kās
Ir tādas [G] beigas, kas laimī[C]gas,
Kādēļ gan [Am] dzīvot mums visiem [F] te
Un nevis [G] pasaku pasau[Am]lē.
[Am] Ēna atspul[F]gā
[G] seko visur [C] man
[Am] Šķiet, ka mani [F] tā
[G] saprot vienī[Am]gā
[Am] Kā man tagad [F] spēt
[G] kādai noti[C]cēt
[Am] Labāk paklu[F]sēt,
[G] savas sajūtas [Am] slēpt.
[Am] Dažreiz kāds justies [F] liek
Kā mazam [G] rotaļu lācī[C]tim,
Kas pamest [Am] stūrī un atstāts [F] viens
Tāds visai [G] pārējai pasaulei [Am] lieks.
[Am] Laikam vien pasa[F]kās
Ir tādas [G] beigas, kas laimī[C]gas,
Kādēļ gan [Am] dzīvot mums visiem [F] te
Un nevis [G] pasaku pasau[Am]lē.