[C] Kad gliemežvāka šalkās [G] ieklausos,
[G] Tā mirkļa smaržu es vēl [C] atceros.
[C] Zem magnolijām pirmais [G] skūpsts,
[G] Reibināja [F] mūs nakts un mīla [C] Dienvidos.
[C] Līdz rīta gaismai kopā [G] staigājām,
[G] Mums bij` tik labi un mēs [C] klusējām,
[C] Jo mīlestībai vārdu [G] nav, nakts tik ātri [F] gaist
[G] Un mums šķirties [C] laiks.
Bet naktīs brīnum[F]skaistās,
No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās.
Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet,
Pie magnolijas atkal [C] būt.
Bet naktīs mēness[F]gaismā,
Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā,
Jo tālā zeme mani [G] gaida,
Un krāšņais magnolijas [C] zieds.
[C] Bet nu pēc gadiem atkal [G] Dienvidos,
[G] Es naktīs ilgi zvaigznēs [C] lūkojos.
[C] Ap sirdi mazliet skumji [G] kļūst,
Kaut vēl reiz to [F] just,
[G] Kas ir mīla [C] Dienvidos.
[C] Līdz rīta gaismai viens es [G] klejoju
[G] Un savu brīnumziedu [C] meklēju.
[C] Bet zieds šis ļoti ātri [G] vīst,
[G] Nakts kā svece [F] dziest, [G] paliek [C] atmiņas.
Bet naktīs brīnum[F]skaistās,
No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās.
Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet,
Pie magnolijas atkal [C] būt.
Bet naktīs mēness[F]gaismā,
Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā,
Jo tālā zeme mani [G] gaida,
Un krāšņais magnolijas [C] zieds.
Bet tas jau tikai [Am] sapnis vien,
Vēl smaržo magnolijas [C] zieds.
Pie jūras smaržu [F] pilna nakts,
Man plaukstā tikai [G] gliemežvāks.
Bet naktīs brīnum[F]skaistās,
No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās.
Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet,
Pie magnolijas atkal [C] būt.
Bet naktīs mēness[F]gaismā,
Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā,
Jo tālā zeme mani [G] gaida,
Un krāšņais magnolijas [C] zieds.