Kastaņi

Kad [G]pārkāpšu pār slieksni
Viss kā [D]vienmēr, - šeit un [Em]te
Te mana [C]vecā dūnu [G]sega
Atdod [Am]mieru dvēse[D]lei

Bet ja [G]nāksi klusi, klusi
Šodien [D]neteikšu Tev – [Em]nē
Varbūt Tu [C]apsolītā [G]laime
Tu mans [D]nopelnītais [G]sods

PIEDZ:
[G]Ir laiks kad [D]kastaņi krīt, un [G]atgriežas viss
Gan kas [H]bijis, gan kam vēl vārds nav [Em]iedots
Ir laiks gan [D]mīlēt, gan nīst, kad [G]kastaņi [C]plīst
Un [G]lidot kā [D]cīruļam [G]gaisos

Ir jau labi, visam pāri
Kaut kalna virsotnē
Bet kad launags, gribas rāmi
Nosnaust vecās šūpolēs

Vakars nolaidies jau rāmi
Nu es redzu, kā tas ir
Jā, Tu man apsolītā laime
Tu mans nopelnītais sods