Muļķe sirds

Dar, ko [Am] darīdams, teic, ko sacīdams –
Vai uz [Am] katra soļa tev [Dm] misējas, misē[E]jas, misē[Am]jas
Un viss [E] mūžam iznāk [E7] otrā[Am]di.

Jebšu [Am] negribot, jebšu tīšuprāt,
Bet tie [Am] paši labākie [Dm] nodomi vēl aiz[E]vien, vēl aiz[Am]vien
Vēl  aizv[E]ien tev vējā  izsē[A]jas.

  [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gala.
  [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds.

  [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gana.
  [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds.

Kur tu [Am] liksies tāds viens pats pasaulē?
Bet vai [Am] tādēļ tomēr vērts [Dm] paļauties, paļau[E]ties, paļau[Am]ties
Jau tū[E]līt tev gaužām [E7] žēla[Am]bām ?

Neba [Am] pirmo reiz neba pēdējo
Sirds par [Am] tevi izrādās [Dm] stiprāka, stiprā[E]ka, stiprā[Am]ka
Un tev [E] atliek tai vien [E7] paļau[A]ties.

  [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gala.
  [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds.

  [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gala.
  [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds.