Kad man vairs nebūs sešpadsmit 2

[C] Kad lietus [G] līst un [Am] nepārstāj,
[C] tu lēnām pie [G] loga [Am] pienāksi, 
[C] par tūkstots [G] sapņiem [Am] sapņosi 
[C] un lietus [G] lāses [Am] skaitīsi.

[C] Pēc ziemas [G] pavasaris [Am] nāk
[C] un viss, kas [G] dzīvs, tad runāt [Am] sāk.
[C] Bez pava[G]sara nav [Am] nekā 
[C] vien tavā [G] vaigā [Am] asara.

[F] Kad lietus [G] līst un nepār[C]stāj,
[F] un kāpēc [G] šodien ir [C] tā?
[F] Un galvā [G] viss man [C] sajucis,
[F] un sev es [G] jūtos apni[C]cis.

[C] Pēc ziemas [G] pavasaris [Am] nāk
[C] un viss, kas [G] dzīvs, tad runāt [Am] sāk.
[C] Bez pava[G]sara nav [Am] nekā 
[C] vien tavā [G] vaigā [Am] asara.

[F] Kad lietus [G] līst un nepār[C]stāj,
[F] un kāpēc [G] šodien ir [C] tā?
[F] Un galvā [G] viss man [C] sajucis,
[F] un sev es [G] jūtos apni[C]cis.