[C]Bālā pilsētas meitene nemīl
Viņa zina ko negrib, bet nezin ko [Dm]grib
Un [G]katru reizi kad viņu es redzu
Man drīz jau 30, es raudu kā [C]skauts
Viņa neteiks nevienam, kas plosa tās sirdi
Vien vientuļās naktīs, kad nenāks tai miegs
Tad kā sirdsmīļā Monika ielies Tev vīnu
Un palaidīs blakus, lai īsa ir nakts
P I E D Z:
Nevar [F]mākoņos skriet, nevar [C]sapogāt vēju
Vēl es [D]nemāku ciest, un [G]dzīvot bez tevis
Tā viņa rosās pa dzīvi, kā žubīte jaukā
Bet es neteikšu viņai, kā man viņas žēl
Jo drīz jau nokritīs pārslas, pār skumjajām domām
Par viņu, par mani, par to kā vēl būs