Ievads: G Gm D D Asus4 A7 G D
A G D
Visskaistākās no visām dziesmām
Bm E A D
Ir tās, ko mātes bērniem dzied,
F# Bm G D
Tās silda mazās dvēselītes,
A7 D
Kad tās pa tāliem ceļiem iet.
G Gm D
Un atved mājās noklīdušos,
A7 D D7
Kur tumšās logu rūtīs siltu gaismu dedz,
G Gm D
Un pamodina aizmigušos,
A D
Un siltu vilnas segu gurdām kājām sedz.
Vismīļākā no visām zemēm
Ir zeme tā, ko ilgo sirds,
Tā rāda ceļu naktīs melnās
Un katrā rīta zvaigznē mirdz.
Un, kad ir skumji, nomierina,
Kā tikai tēvu zeme nomierināt var,
Un, kad ir karsti, atsvaidzina,
Kad basās kājas ezermalas mālu skar.
Visstiprākie no visiem vējiem
Pat vēl pēc vētras nenorimst,
Tie liesmo vējlukturu sirdīs
Un tūkstoš jaunos vējos dzimst.
2x
Dievs, atved mājās noklīdušos
Un tumšās logu rūtīs siltu gaismu dedz,
Dievs, pamodini aizmigušos
Un siltu vilnas segu gurdām kājām sedz.
Inga U.