Savādais Laiks

1.
Kad rozā lietus no zemes augšup krīt
Kad "rīt" jau sen ir beidzies, bet "vakar" - tas būs rīt
Par agru būt man bērnam, par vēlu lielam kļūt
Tad domas klīst un maldās pa takām, sirds ko jūt

Piedz:
Kaut kur starp zemi - debesīm, tik dīvains viss'
Es ļaujos tam un neprasu, kas noticis
Tāds ir šis dzīves pieskāriens -
Gan skarbs, gan maigs - savādais laiks...savādais laiks

2.
Kad nāc, lai projām ietu, kad ej, lai atgrieztos
Un kļūsti mēms, lai kliegtu, vai kliedz, lai klausītos
Līst asaras, lai smietu, bet smiekli sienas ceļ
Kad naids vai mīlestība ar visu spēku dzeļ

Piedz:

3.
Varbūt tā bijis vienmēr, un varbūt būs nekad
To nezinu, bet būšu, es tieši tur un tad
Kad rozā lietus lāses - kā skūpsts, un zeme - vaigs
Kad aicināts vai raidīts būs nācis savāds laiks...

Piedz:
====================
|Bb|Bb|Eb|F|2x

|Bb|Bb|Gm|Gm|Eb|Eb|Bb|Bb|
|Bb|Bb|Gm|Gm|Eb|Eb|F|F|

|Eb|Eb|Bb|Bb||Eb|Eb|Bb|Bb||Eb|Eb|Bb|Gm|F|F|
===========================================