A E
Mans brālis mīl, ko sauc par mūsu zemi,
A A7
Un kā reiz vecaistēvs viņš atkal klaušās iet,
D A
Un, kad tam dzenis priedē izkals krusta zīmi,
E A
Mans brāļa dēls tad mana brāļa pēdās ies.
A E
Ir manam brālim piešķirts sīciņš zemes pleķis,
A A7
Viss cits ir baronam, ko nu par tautu sauc.
D A
Šai pleķī ganās cūka, teļš un pērnais teķis,
E A
Un govs, ko brāļa sieva divreiz dienā slauc.
A E
Gan vēlu vakaros, gan tāpat rītos agros
A A7
Mans brālis savu pleķi rušina un kopj,
D A
Jo cauru dienu jādar` tas, ko pavēl vagars,
E A
Un jādar` tas, kas rīkojumos rakstīts top.
A E
Bet strādāt pleķī sīkajā tam pietiek spēka,
A A7
Tur, kā reiz klaušu laikos, izzūd nogurums.
D A
Gar ceļmalu mans brālis sapļauj govij sēku
E A
Un kaplē nezāles, līdz novakars top vēls.
E
Tur četrās vagās brangi kartupeļi kuplo,
A A7
Tur mazā nostūrī ir trīsreiz pļaujams siens,
D A
Aug burkāni un dilles, zirņi, kāļi, pupas,
E A
Un žogmalē trīs astras Kapusvētkiem zied.
A E
Ai, zeme, zemīte, tu sīko pleķu vieta,
A A7
Tu verdzināto ļaužu cerība un prieks,
D A
Un lielā padomjzeme lūr caur žoga mietiem,
E A
Kā manam brāļam dārzā gurķi aug un briest.
1.pant.