Svētdiensrīta agrumā,
Kad viss dziļā klusumā,
Mājās, kur mīt latvieši,
Sākas troksnis piepeši.
Māte skraida kā bez prāta:
Skolā virtuvē tai kārta,
Brīžiem histēriski smejas,
Mīkla šodien lēni ceļas.
Šķidrums līst un biezums šķīst,
Krējums šļakst un olas plīst,
Stundas laikā, ak vai vai,
Tortei jābūt gatavai.
Kamēr māte apkārt bizo,
Papus raudot sīpol`s mizo,
Nav pat laiks tam nošņaukties,
Gan sviestmaizēs drīz iesūksies.
Nost no ceļa, māte sauc,
Latviešsieva mīklu jauc,
Tai pa kājām nemaisies,
Citādi tev slikti ies.
Paps ar bateriju meklē,
Kur tās mantas, kādā peklē,
Bazāram no garāžas
Viņš atrod jaunas grabažas.
Bērni gandrīz nesamaņā
Drēbes rauj no pakaramā,
Bet tad drīzi iestājas
Kāds mazā mājā ieslēdzas.
Tad lai nomierināt` prātus,
Runcis visiem noglauž kātus,
Kriksis ienes zobos glīti
Siekalainu avīzīti.
Kad steigši, ātri visi iekšā,
Māte sauc: Kas sēž jau priekšā!
Uzman` torti, pasarg dievs,
Bet Kriksis tai jau uzsēdies.
Nost no ceļa, visi sauc:
Šinī auto latvieš` brauc.
Riepas kauc un taures pūš,
Trakā steigā paiet mūžs.
Tā kā nacionāla ēde
Kaut kur atkal valdes sēde,
Iesākumu nokavēs,
Amatā tevi neievēlēs.
Vēlāk draudzes bazārs notiek
Arī mantām vietas pietiek,
Kaudzēm svečturi un Vāzes,
Dažiem kāposti no gāzes.
Papus lozes pērk kā traks,
Kamēr iztukšots ir maks,
Laime nesmaid` vinnē tas,
Savas mantas ziedotās.
Kad sabiedriskie darbi veikti,
Bērni mašīnā tup veikli,
Bet lai šofers neaizmieg,
Māte visiem dziedāt liek.
Nost no ceļa, visi sauc:
Šinī auto latvieš` brauc,
Riepas kauc un taures pūš,
Trakā steigā paiet mūžs.