D
Daudz jau nevajag, lai atkal justos mājās
A
Daudz jau nevajag, lai atkal būtu tā,
Kad no rīta piecēlies pa logu skaties
D
Un vari teikt – šī zeme ir visskaistākā.
D
Lauku ceļmalās starp pelašķiem un smilgām
D7 G
Atrast sīkas, sārtas meža zemenes.
D
Staigājot pa priekšpilsētas šaurām ielām,
A D
Redzēt, "klases" lecot, mazas meitenes.
D
Sēdēt laivā ezervidū pusdienlaikā
A
Un, ja neķeras, tad neuztraukties ar',
Skatīt mākoņus, kas lēni peld virs galvas,
D
Jo tādus pūkainus tik mājās redzēt var.
D
Daudz jau nevajag, lai atkal justos mājās,
D7 G
Atrast to, kas likās mūžam pazudis,
D
Vienu smaidu pārpildītā autobusā
A D
Un tavu mīlestību, un tas ir viss.