Ukrainas vējš

      Dm
1. Ir tūkstoš un deviņsimt astoņpadsmit,
                       A7
Un Krievijā pilsoņkarš plosās,
     Gm       A7         Gm          A7
Šauj sarkanie baltos, un baltie šauj sarkanos,
                      Dm
Un latvieši visiem pa vidu.
   
      Dm
2. Un Ukrainā Kurzemes bēgļi tik daudz,
                     A7
Kas Kijevas apkārtnē dzīvo.
    Gm      A7       Gm       A7
Tie vakaros Latviešu biedrībā sanāk
                          Dm
Un runā, kad varēs braukt mājās.

3. Kādā vakarā iestaigā puišeļi divi
Starp desmit un piecpadsmit gadu,
No vecākiem nošķirti Krievijā svešā,
Tie mēnešiem cietuši badu.

4. Tad gādīgas rokas tos pabaro labi
Ar biezputru karstu un tēju,
Bet rītu mums noteikti jāstaigā tālāk – 
Zēns stāsta ar nopietnu seju.

5. Tad vietējie uztraukti baras uz zēniem:
Nu vienkārši traki jūs abi!
Bet jaunākais mēģina mierināt visus:
Mans brālīts mani uzmanīs labi.

6. Tik parādiet ceļu uz mājām,
Lai zinām, uz kurieni iet,
Tik parādiet taisnāko ceļu,
Kas aizved uz Kurzemi.

7. Un agri no rīta tie aizsoļo prom
Ar kareivju zābakiem kājās,
Tiem Ukrainas vēji kā buras pūš skrandas,
Un cerams, ka aizpūta mājās.
1. p.