Bb
Vai cik labi, vai cik labi,
Eb
Sirds mana trakā jūt,
Bb
Kā gribētos par skroderzelli
F Bb
Vēlreiz laukos būt!
Bb F
Vai cik labi viņiem klājās kādreiz Latgalē,
Bb
Nekā nabaga kurpniekzeļļiem Maskavas forštatē:
Eb
Suņi rēja, meitas smēja, ganu puika sauc:
Bb F Bb
Saimeniece, saimeniece, skroderzeļļi brauc.
Saimnieks brūvē miežu alu, tā, ka putas šķīst,
Saimeniece kāpostbļodas, tā ka tauki līst.
Cepa desas, vārīj` klimpas, šmorēj` vistas ar,
Slaktēja pa sivēntiņam, ja tik noķert var.
Gadus trīs pie meistara tiem vaj`dzēj nostrādāt,
Tikai tad tie diplomdarbu drīkstēj` pastrādāt.
Cauru dienu tika izgriezts, piedrāklēts un šūts,
Polangas ar kļošām un dekoltē zem krūts.
Saimnieks gribēj` galipeikas tā kā jātniekam,
Dēlam diplomāta bikses zilām svītriņām.
Angļu bostons saimniecei kā modes kostīms taps,
Pārējiem no vadmalas būs pietiekami labs.
Grūtāk gāj’, kad piemērīja, saimniekam – nekas,
Saimniecei ar mērīšanu mazas problēmas.
"Lūdzu stipri tā uz taļļu!" – izmisīgi dveš,
Taļļa tā kā baļļa dvešas, izteiciens bij’ svešs.
Elpu ievilkusi, seja zils kā tintes pods:
Būt ar šmaugu vidukli bij’ saimenieces gods.
Acis tai uz āru spiedās, elpa beidzot sprūk,
Drukņopes un reispešus no svārkiem viņai trūk`.
Vakarā, kad skrodermeistars saimniekgalā krāc,
Skroderzeļļi savas cisas rijas augšā vāc.
Gailis kliedza, meitas spiedza, vistas kladzināj`,
Zeļļi saimniekmeitas īstās vietās kutināj`.
Un pēc pāris nedēļām, kad uzaust saulains rīts,
Izrādās, ka darbs bij’ tiešām labi padarīts.
Saimnieks maksāj` baltu naudu, uzredzēšanos sauc,
Meitas atnes cimdu pārus, čukst, lai atkal brauc.
Vai cik labi, vai cik labi,
Sirds mana trakā jūt.
Kā gribētos par skroderzelli
Vēlreiz laukos būt.