Zilais lakatiņš

Bij [E] vasara toreiz tik zaiga un
[B7] Ziedēja pļavas un [E] sils.
Tu [E] pretī man nāci tik maiga,
Tev [B7] galvā  bij’ lakatiņš [E] zils.

  [E] Atmiņā lakatiņš zilais,
  Mati kā saulstaru [B7] riets,
  Biji man viena, [E] nakts Tu vai diena,
  [A] Mīlas vis[B7]krāšņākais [E] zieds.

Tos [E] vārdus, ko sniedzi man ķīlai,
Tos [B7] sirdī es ieslēdzu [E] sev,
Jo [E] toreiz es ticēju mīlai, 
Un [B7] ticēju laimei un [E] Tev.

  [E] Atmiņā lakatiņš zilais,
  Mati kā saulstaru [B7] riets,
  Biji man viena, [E] nakts Tu vai diena,
  [A] Mīlas vis[B7]krāšņākais [E] zieds.

Tā [E] pagāja vasara zaigā,
Un [B7] novīta pļavas un [E] sils.
Vairs [E] nenāca meitene maigā,
Kam [B7] galvā bij lakatiņš [E] zils.

  [E] Atmiņā lakatiņš zilais,
  Mati kā saulstaru [B7] riets,
  Biji man viena, [E] nakts Tu vai diena,
  [A] Mīlas vis[B7]krāšņākais [E] zieds.