Am
Kā laika liecinieks, kā soģis cēls
Dm
Šis vecais pulkstenis vai notiesā vai žēlo,
E7
Bij` prieka zvans tik tīrs, kad durvis vēri tu
Am
Sirds atbalsoja katru sitienu.
Kad projām aizgāji, zvans izdzisis
Man lika domāt laiks būs mēmās sāpēs miris,
Bet iedunējās zvans kā atvadoties žēli
Un vecais pulkstenis joprojām iet.
Piedz.
Am
Dzīvi nav lemts mums pagriezt atpakaļ,
E7
Vai laiku apturēt vien tik uz mirkli,
Am F
Kaut vientulīgs mans ceļš caur nakti tumšo rit
E7
Ik stundu vecais pulksten`s rāmi sit.
Tev, durvis aizverot, bij` skatiens tāls
Tāds sirdij stīgas rauj un pulksteņzvaniem mēles.
Bet nevarēju es tad laiku apstādināt
Un nespēju pat tevi aizkavēt.
Piedz.