Es zinu ka kādreiz man dārziņš būs

Es zinu, ka [C] kādreiz man dārziņš [G] būs,
Kur nevītīs [G] rozes un nesāpēs [C] sirds, 
Es zinu, ka [Am] kādreiz man dārziņš [Dm] būs,
Kur [G] nevītīs rozes un nesāpēs [C] sirds. 

Es dziedāju [C] dārzam, kur puķītes [G] zied.
Starp viņām bij' [G] roze, kas brīnišķi [C] zied.
Es dziedāju [Am] dārzam, kur puķītes [Dm] zied.
Starp [G] viņām bij' roze, kas brīnišķi [C] zied.

Es sacīju [C] rozei:'Tu patīci [G] man'.
'Es vēlētos [G] tevi tik brīnišķi [C] kopt.
Es sacīju [Am] rozei:'Tu patīci [Dm] man'.
'Es [G] vēlētos tevi tik brīnišķi [C] kopt.

Es dziedāju [C] dārzam, bet rozes vairs [G] nav.
Es prasīju [G] puķei, kur palika [C] tā.
Es dziedāju [Am] dārzam, bet rozes vairs [Dm] nav.
Es [G] prasīju puķei, kur palika [C] tā.

Tā sačukstās [C] klusi:'To noplūca [G] cits.'
'Ja gribi to [G] zināt, uz kapsētu [C] ej.'
Tā sačukstās [Am] klusi:'To noplūca [Dm] cits.'
'Ja [G] gribi to zināt, uz kapsētu [C] ej.'

Es zinu, ka [C] kādreiz man dārziņš [G] būs,
Kur nevītīs [G] rozes un nesāpēs [C] sirds, 
Es zinu, ka [Am] kādreiz man dārziņš [Dm] būs,
Kur [G] nevītīs rozes un nesāpēs [C] sirds.