Mans reiz [E]aizsapņojās novakars tik [A]silts
Un es [B]aizmigu uz vecās muižas [E]trepēm
Redzēju kā barons slepus naktī [A]iet
Un [B]padusē nes smagu zelta [E]podu
Piedz.
Bet ja [A]kādreiz tiešām sabrūk vecā [E]pils
Kur [B]liksim kroņa mantu, ne jau [E]ķešās
Un kā [A]senāk barons hūti galvā [E]liks
Pateiks: [B]“čau”, un atkal visus atstās [E]bešā
Barons pasmīn sevī un pie miera iet
Tas ko redzējāt viņš teica sapņi vien
Kur tā lāde rakta paliks noslēpums
Mazie velniņi nekad to neteiks jums