[C]Kādreiz, no tiesas, es [Em]spēju vien steigt
Ne [Dm]plakstiņu pacelt, ne [C]saulīti [G]sveikt
[C]Bet kad rudens, nu [Em]krāsoties sāk
Arī [Dm]gaisma no manis, nu [C]laižas ko [G]māk
PIEDZ:
[Am]Neona mēness, lai [E]debesīs skrien
Es uz [F]perona [G]tukša tevi [C]gaidu [G]aizvien
Un kamēr [Am]dālijas zied vēl, tās [E]sadegs un teiks
Tas [F]notika [G]aprīli [Am]reiz, jā, jā, [F]notika [G]aprīli [C]reiz
Un dzīve kā degvīns man kabatā silst
Vajag apstāties mirkli, kādu vārdu tev bilst
Bet tā notikās, lemts bija krist
Un lūk pienāca diena, kad beidzies viss
Un veltīgi censties, tik ātri rit laiks
Un no lūgšanām manām, vai akmens top maigs?
Vai kā malduguns, dālijas zied
Kamēr kārtu pa kārtai uz pasaules snieg