Bij [A]beigusies nakts, un jau [E]novītis riets
[D]Apavi slapji, -laiks [A]sabozies
Bet gar [D]veikala skatlogu [A]veda mans ceļš
Un [H]runci zābakos [E]pirku es tev
Tad domājām ilgi, kāds bijis tā ceļš
Vai no dienvidu salām, kā ļaudis melš
Kaut kur vientuļā salā, varbūt kanibāls snauž
Un no ļautiņu matiem sev kreklu auž
PIEDZ:
[A]Hūte galvā, un [E]ūsās smaids
[F#m]Zābaki laistās, bet [C#]sirdī jau maijs
Un lai [D]ģimenē strīds, kad [A]krēslus lauž
Viņš tik [H]klusē un neko [E]neizpauž
Jocīgi liekas, reizēm notiek tā
Ka ziedi un krelles, laimi negadā
Un nav lielāka prieka, pat ne šķirnes suns
Jo runcis zābakos pieder mums
Tagad mode nav modē, un to nezin neviens
Kāpēc ceļmalas āzim vairs negaršo siens
Kāpēc nelido stārķi, un neskābst piens
Un pasakām lāga vairs netic neviens