Tu pie [D]manis nāci īsā kleitiņā
Manas kurpes bija sniega [A]baltumā
Bet šeit pie [D]upes lejā [D7]odi, šādā [G]jaukā vakarā
Un tie [D]kož, kož, [A]kož... līdz kaulam [D]kož
Es tev teicu ātri muksim laiviņā
Varbūt aizbēgt varam tā mēs divatā
Bet ko tas deva odiem arī, patīk īsā kleitiņa
Un tie kož, kož, kož ... līdz kaulam kož
Notrīc gaiss, kad mana roka smagi krīt
Un no dusmām kļūstu balts kā krīts
Tu man teici, .. "tikai mieru", tā jau jābūt vasarā
Ka tie kož, kož, kož ... līdz kaulam kož
Ņemsim airus, bēgsim, muksim maliņā
Tomēr sarunājām abi - tik un tā
Nāksim atkal te pie upes lejā, rīt un aizparīt
Un lai tie kož, kož, kož ... līdz kaulam kož