1. [Am]Vai spēšu reiz aizmirst tos [Dm]bērnības rītus
Kad [G]priekšautā savā Tu [E]vienīgā steidzi,
[Am]Slaucīt man asaras, [Dm]roķelēs netīrās
[F]Norājot reizēm, bet [E]mūžīgi mīlot.
Piedz. [Am]Izdzisa ogle, kas [Dm]pavardā kvēloja
[G]Tur mana bērnība [E]vakar vēl sildījās }2x
[Am]Pa baltu mākoņu [Dm]ceļu aizgāja
[F]Viņa, kas mani tik [E]patiesi mīlēja.
2. Sadega tīne to kamolā sauc
Tik daudz bijis laba un rūgtuma daudz,
Es lūdzu vēl atnāc un pārkrusti mani
Lai jūtu kā skar mani enģeļa spārni.
Piedz.
3. Piedod, ka pateikt Tev nepaspēju
Vārdus, ko varu nu sacīt tik vējam,
Krīt manās rokās visbaltākie sniegi
Kā Tavas dziedātās dziesmas tik maigi.