Vārījās ķiļķēns un klimpa
Katlā, katlā vienā
Baltajos garaiņos
Baltajā pienā
Vai nu tos burbuļi mētāja
Vai nu tie paši tā bijās
Bet ķiļķēns ar klimpu
Kopā savārijās
Vēlāk saradās bērni
Tāgad kā būt ar viņiem
Saukt tos par mazajiem klimpām
Vai saukt par ķiļķēniņiem
Tas jau nu gan ir tiesa
Ka visiem šai katlā mums jālodā
Bet kā lai šie bērniņi runā
Klimpu vai ķiļķēnu valodā
ah ah ahahah
ah ah ahahah
Ķiļķēns kļuva ķildīgs
Un klimpa, klimpa strupa
Līdz kādu kādu dienu
Ķiļķēns pār klimpu klupa
Klimpa teica ka ķiļķēns muļķis
Ķiļķēns teica, ka klimpa glupa
Tā nemaz neesot klimpu
Bet ķiļķēnu zupa
ah ah ahahah
ah ah ahahah
Tad klimpa, klimpa kliedz
Ejam katrs uz savu pusi
Un ķēra aiz rokas bērnus
Ko bija dzemdējusi
Bet bērni katla dibenā
Bija saķepuši vienā galodā
Un runāja nesaprotami
Ne vairs klimpu ne ķiļķēnu valodā
ah ah ahahah
ah ah ahahah
Ai nelaimīgais tēvs
Ai nelaimīgā māte
Arī pavārs beidzot saprata
Ka nav labi un teica - SKĀDE
Ai nelaimīgais tēvs
Ai nelaimīgā māte
Arī pavārs beidzot saprata
Ka nav labi un teica - SKĀDE
Es vienmēr atceros to
Kā ķiļķēns ar klimpu bārās
Un es vienmēr prasu
Kas tā ir par zupu kas tai katlā vārās
Es vienmēr atceros to
Kā ķiļķēns ar klimpu bārās
Un es vienmēr prasu
Kas tā ir par zupu kas tai katlā vārās
Vārījās ķiļķēns un klimpa
Katlā katlā vienā
Vārījās ķiļķēns un klimpa
Katlā katlā vienā