Es zinu Meiteni, tai mūzika tīk
Un dejas, šķiet, nekad neapnīk
Rīts vai vakars viņas mājās miera nav.
Kad sestdiena tā mani ciemos sauc
Juglas debesskrāpis, stāvu daudz
Un lifts, nez kāpēc, nestrādā!
Tad nu kāpju viensi, divi, trīsi
Četri, pieci, jūtu sirds stās drīzi
Septītā jau elsoju un pūšu,
Kas nu vairs par dejotāju būšu?
Kad telefonā maigi skan viņas balss,
Nāc atkal ciemos, dejām nebūs gals,
Krampī kājas rauj, labprāt ietu atbildu.
Bet pašlaik mīļā guļu gultā es stīvs
Reiz tavas trepes mani nomocīs
Pat sapnī jākāpj man trepēs vecā dziesmā skan!
Es tik kāpju viensi, divi, trīsi
Četri, pieci, jūtu sirds stās drīzi
Septītā vecs liftnieks stāv un brīnās
Galā esmu, pamostos uz grīdas.
Jau trešo nedēļu tā kāpelēju,
Ar viņas trepēm esmu draugos uz Tu,
Olimpiādē šķiet es startēt varētu.
Vien lieli brīnumi man, kad kādu dien
Lifts grabēdams pa trepēm pakaļ skrien,
Vai nav blēdis? Ātri lien!
Bet es tik kāpju viensi, divi, trīsi
Četri, pieci, sestā stāvā drīzi,
Septītā es svilpoju un dziedu
Pie meitenes par liftu ātrāk skrienu!