Kas tā tāda liela lanka
Bez bēriem kumeļiem;
Kas tā tāda liela muiža
Bez jauniem puisēniem?
Kalniņā stāvēdama
Lejā laidu gredzentiņu:
Lai uzņem tas puisītis,
Kam nevaidi līgaviņas.
Sajukuši man matiņi,
Aizsmakusi valodiņa;
Šķir, Dieviņi, man matiņus,
Raisi manu valodiņu.
Ko līdz rudzi garumā,
Kad nebija briedumā;
Ko līdz puiši daiļumā,
Kad nevaidi tikumā?