Tur ārā

Tu, tumsā kliedz, Tu tumsā raudi.
Vai tev ir bail no gaismas, ja nu kāds redz?
Tu tumsā kliedz, un tumsā raudi.
Tev pazaudēt sirdi ir bail, ja nu tas sāp?
Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – 
vien pazemīgi klusēt ļauts.
Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – 
vien pazemīgi klusēt ļauts.

Tu nejūties lieks, bet nav vairs neviena,
kas uzklausīt spētu un saprast, kad Tev ir kauns. 
Par to, kas ir bijis, par to, kas vēl būs.
Par lietām, kas pāriet nav taisnoties vērts.
Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – 
vien pazemīgi klusēt ļauts.
Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – 
vien pazemīgi klusēt ļauts.
Tur ārā neraud, tur ārā nekliedz, nekliedz, nekliedz – 
vien pazemīgi klusēt ļauts!