Drūp rudens vitrāžas un logos ledus līst
Prom zeme aizveras zied lūpas sarmas rūtī
Es tevi dziedusaules atminīgs
Tukšs zelta rāmis smagi guļ uz krūtīm
Es tev tulkoju es rakstu parindeni
Un sevī nomaldos cik valoda ir skopa
Toš pašus vārdus - vaidus ko izsenis
Es pantā uzceļu ko atrodu naktskopā
Tas zelta rāmis ilgu pavērts logs
Nu paļauts caurvējiem un nakšu baigām
Man sveces liesma tevi uzglezno
Un kļūstu es par vienu nāvi maigāks