saulains bija rīts kad pirmo reizi tu
tu teici man ei tu
zaķi visa dzīve mums kā magonēs
un koku galotnēs
un ja nu par to man jāmaksā sods
man naudas tik maz ka
mēs varam būt tikai tā
ka neviens mums nejautā
kā ir būt divatā
kā noturēties orbītā
saules pievilktā
brīdis bija īss kad abi gaidījām
kurš pirmais pasmaidīs
zaķi visa laime mums ir lapotnēs
un krasta avenēs
un ja nu par to mums nospļauties jo
tā lidot ir vērts cik labi ir tā padoties