Pār mākoņiem un brīžiem zemāk par kaiju spārniem
Katru otrdienu pie manis nolaižas rēgs
Viņš uzspiež savas domas ar varu
Viņš vada manas rokas bet savu vārdu vairs nezinu
Un svētdienā viņš aizlido
Un divas dienas spēku deficītā
Bez mazākās kustības es guļu
Bet šīs divas dienas ir mokošākas par tām piecām
Jo es baidos no rēga kurš atkal, atkal nāks