Viņa skrēja gar sētām un dziestošiem ugunskuriem
Cilvēki nesaprata
Un izbailēs kaut ko idiotisku iedomājās
Viņa turpināja skriet
Lecot pār peļķēm
Un rokām gaisu airējot
Viņai vajag ātrāk tikt
Un mirkļa iedomu neaizmirst
Viņai taču vajag noķert saules rietu
Un aizlidot