Am
Saule uguns pirkstiem veidoja
Tavu profilu mākoņu javā
Un saulei blakus tu staroji
Zilajā debesu pļavā.
Vaibsti mākoņu skulptūrā iegūlās
Mīļi un pazīstami,-
Tik mirkli, tad projām tu slīdēji,
Kā atspulgs, kas ūdenī pamirdz.
Am D
“Jel uzklausi mani”, tad saucu tev,
G
“Tu nedrīksti aizlidot, dzirdi”,
Am D
Bet vārdi pār lūpām nenāca,
G
Tie sadega dziļi sirdī.
Am
“Jel uzklausi mani!”
D G
Tad manīju, ka ēna tev pāri skrēja
Am D
Un tāles uz brīdi satumsa ,
G
Un vaibsti tev nodrebēja.
Tu saprati mani, tu saprati,
Bet tikai mirkli tas bija,
Tad vējš tevi gabalos samala - 2x
Un tālumos izkaisīja.