Es skrēju satikt savus draugus -
Man likās, ka vairs nav, kur iet
Un acis aizvēru it kā no kauna,
Kad pamodos vairs nebija neviens.
Es atkāpos, lai spētu redzēt,
Un soli vēl, un jau par daudz.
Kurš ies ar mani rokas smērēt,
Kad pašiem savas sienas jānojauc ?
Tālu, tālu gribu redzēt,
Tuvu, tuvu apstāties,
Skaļi, skaļi Tevi cerēt,
Klusi, klusi padoties !
Es šodien dzīvoju uz mūžu,
Bet rīt ar dienu pietiksies
Un divreiz trejdeviņu jūdžu
Ilgs ceļš pie mājām apstāsies.