Es tiešām nezinu kā jums pa dzīvi iet,
Bet man ar to liekas, kaut kas nekārtībā šķiet.
Vai laime smaidīs, vai pa ceļu kaķis skries
Nekad es nezinu, kas tālāk notiksies.
Piedz.
Kā pa [C] miglu mana dzīve iet,
Kā pa [G] miglu, kas nekad [C] nepāriet
Kā pa [C] miglu, vai tā nav [Am] kauna [F] liet
Kā pa [G] miglu, miglu, miglu mana dzīve [C] iet.
No rīta prasu sievai, kas būs vakariņās mums,
Vai cūka, aita, vista, vai kāds cits radījums?
Tā krata galvu nikni, lamā, Tu vecais suns,
Tik tālu plānot nākotnē nav iespējams.
Kad darbā prasu bosam, kad būs algas pielikums?
Tas izliekas ka nedzirdams ir mans jautājums,
Kad atkārtoju skaļāk, cik vien es to spēj',
Pa logu skatās viņš un saka: O, nice day.
Kad automašīna man vairāk negrib skriet,
Tad stumju to ap stūri uz benzīna viet’,
Kas prasu mehāniķim, kas vainas vāģītim?
Viņš rokas plāta, norūc, ka tā mistērija šim.
Kad vienreiz saņēmu es visu savu dūš',
Pie zīlnieces es gāju, taujāt kāds būs mūžs.
Tā kārtis lika, kristālbumbā skatījās
Un rezultātā līdzjūtīgi izteicās.
Kā pa miglu Tava dzīve ies,
Kā pa miglu,kas nekad nepāries!
Kā pa miglu, vai tā nav kauna liet?
Kā pa miglu, miglu, miglu Tava dzīve ies!