A D A E A
Uz lēģeriem mūs komunisti dzina, un varmācīgi ņēmās pārkrievot,
A D A E A
Nu pašu zemē brāļi iznīcina, kas amatus un naudu nozakt prot.
Kas brīvība, spriest bezdarbniekam grūti, lai
kartupelis, ūdens malks lai spirgts,
No tribīnes, kas auro pilnu krūti, nav brālis mums, bet
svešķermenis ir.
D A B E
Ai Latvija, tu manā sirdī rēta, ai mana tauta, jāta, čakarēta,
D A
Ja gribi brīvību, to točkās tirgo kannām, ja gribi
B E
aizmirsties, no Jāņiem dzer līdz Annām.
Par bāreņiem lai paceļam šo kausu, Par pensionāriem,
izmusums ko grauž,
Ne varenajiem acu ir, ne ausu, no mūsu nelaimes tie
savu laimi auž.
Cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles, to nodzērusies,
māte pastāstīs,
Es mīlu Latviju, bet vai tā mani mīlēs, vai varas
nozakta, vēl bezcerībā dzīs.
Lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta, lai dzīvo pakritušie
dzimtās grāvmalēs,
Mums latvju zemes dubļi sejas vārta, jo sirdsapziņai
dubļi esam mēs.
Kā akli sikspārņi mēs tumsā zinām ceļu, kaut spirts un
kartupels vien galdā celts,
Mums pieder Latvija, ne saujai treknu meļu, un laimes
pīšļi reiz būs mūsu zelts.