Pret vēju[A] mani mati plīv
un uzrakstīts - te iet nav brīv[E].
Pret vēju, pret vēju,
es stāvu krustcelēs[A].
Mans draugs, ko visi dzērājs sauc,
uz mājas pusi brauc[E].
Pret vēju, pret vēju,
pret vēju vienmēr viens[A].
Piedz.
Bet rītu atradīšu[E] ceļā,
kurš mētāsies[A] kā naudas maks.
Un vārti[E] kas stāv ciet,
tad atvērsies[A].
Nāks dienas[E] vidus,
tad varbut es sapratīšu[A], kā man būt,
Vai[E] ir vērts man vēju kaitināt[A].
Pret kalnu[A], kamēr kājas gurst,
pret likteni, kas tumst[E].
Pret vēju, pret vēju,
pret vēju vienmēr viens[A].
Gan teica- tas nu būs par daudz,
ir nakts un sirds man salst[E].
Pret vēju, pret vēju,
pret vēju gribas iet[A].
Piedz.
Mans draugs[A], ko visi dzērājs sauc
ies tur, kur nebūs ļauts[E].
Pret vēju, pret vēju,
pret vēju aiziet[A].
Piedz.