No sevis vairs nav bail


F	    G	    Am
Dejo, viņa dejo tik strauji
(G)	F	       G		Am
Un viņa smejas, pat stāvot uz kraujas!
(G)     F	   G        Am
Viņš atstāts bez bruņām un vārdiem,
G		F	G       C
Un aizrāvies, tā šķiet, kā viņa dejo...

F	  	  G	            Am
Šāds mulsums, tam pirmo reiz mūžā,
(G)	          F   G		     Am      G
Un nu viņš saistīts, kaut bijis ir gūstā, ne reizi vien.
(G)	F     G		   C              G
Un tomēr, nav viegli spert soli pret krauju,
(G)	   F	G           Am            G
Un ļauties dejai, kad citi smejas.

C
Būt līdzās viņam grūti šķiet
Am	                         F
Un grūti projām iet, jo nav viņš viens
F   	  G	    C
Aiz viņa gadu simti stāv.
C
Un ļauj viņš durt sev, plēst un kost
Am	                          F
Ļauj visu noraut nost līdz paliek kails
          G                 F
Lai citi mulst, nu nav tam bail!
       G	       F
 No kraujas nav vairs bail!

F	G	         Am (G)
Joprojām viņa dejo tik strauji
	       F     G	          Am
Bet nu – viņš smejas un soļo gar krauju
G	              F
Un atvadās. Un dodas tālāk

G	Am
Pa gadsimtu pēdām,
G
Vairs nejūt rētas
 F       G   C
Vairs to nav...

F    G	C
No sevis vairs nav bail...
No sevis vairs nav bail...
No sevis vairs nav bail...
No sevis vairs nav bail...

(*sākas skaļā daļa)
C	Am
No sevis vairs nav bail...
F
No sevis vairs nav bail...
      G         C
No sevis vairs nav bail...


Inga