No sevis vairs nav bail
F G Am
Dejo, viņa dejo tik strauji
(G) F G Am
Un viņa smejas, pat stāvot uz kraujas!
(G) F G Am
Viņš atstāts bez bruņām un vārdiem,
G F G C
Un aizrāvies, tā šķiet, kā viņa dejo...
F G Am
Šāds mulsums, tam pirmo reiz mūžā,
(G) F G Am G
Un nu viņš saistīts, kaut bijis ir gūstā, ne reizi vien.
(G) F G C G
Un tomēr, nav viegli spert soli pret krauju,
(G) F G Am G
Un ļauties dejai, kad citi smejas.
C
Būt līdzās viņam grūti šķiet
Am F
Un grūti projām iet, jo nav viņš viens
F G C
Aiz viņa gadu simti stāv.
C
Un ļauj viņš durt sev, plēst un kost
Am F
Ļauj visu noraut nost līdz paliek kails
G F
Lai citi mulst, nu nav tam bail!
G F
No kraujas nav vairs bail!
F G Am (G)
Joprojām viņa dejo tik strauji
F G Am
Bet nu – viņš smejas un soļo gar krauju
G F
Un atvadās. Un dodas tālāk
G Am
Pa gadsimtu pēdām,
G
Vairs nejūt rētas
F G C
Vairs to nav...
F G C
No sevis vairs nav bail...
No sevis vairs nav bail...
No sevis vairs nav bail...
No sevis vairs nav bail...
(*sākas skaļā daļa)
C Am
No sevis vairs nav bail...
F
No sevis vairs nav bail...
G C
No sevis vairs nav bail...
Inga