G D
No dzimtenes sveiciens, cik mīļš sirdī tas,
G
Ka tālu no dzimtenes esi tu pats.
G C
Ik rindiņu lasot sirds prieku man rod,
G D G
Jo cīniņā drosmi un sparu tas dod.
Piedz.
D DDDD
Tādēļ, vakars, vai rīts mūsu dziesma lai trīīīīīc!
G D
Mazais pasta balodīti,
D G
Lido šurpu no dzimtenes tu,
G C G D G
Līdz ar mazu vēstulīti un ar meitenes sveicienu!
No sētas, kur dzimām un uzaugām mēs,
Lai sveicienus mīļus mans balodis nes;
Tad atmiņā uzaust mans bērnības laiks
Un tēva un māmiņas mīļotais vaigs.
No Gaujmalas sveiciens kad ilgu pilns, maigs,
Tad prātā nāk burvīgais ziedoņa laiks,
Kad meitenes līgojot vainagus vij
Un, raugoties Jāņgunī, gredzenus mij.
Madars V.