Am C
Vecpilsētas ielās vakars ēnas klāj
Dm G Am
Soļus skaitīt gurdais bruģis stāj
Am C
Saplūstot ar ēnām, neievērots, lieks
Dm G Am
Vientuļš pretī nāk kāds svešinieks.
Piedz.
Am F Am
Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc?
Dm G Am
Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds?
Am F Am
Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs -
Dm G Am
vai Tu savējais vai esi svešinieks.
2.
Skatlogi kā bākas, spožas gaismas lej
Krāšņu dzīvi solot pasaulei.
Svešā vīra skatiens logiem garām klīst
liekas dzīvi šo viņš nepazīst.
Piedz. x1
3.
Kautkas vīra sejā šķiet tik pazīstams
Svešais skatiens tuvs un saprotams.
Vientuļš dzīves steigā un starp ļaudīm lieks,
pats sev reizēm esmu svešinieks.
Piedz. x4