F Bb
Visvairāk man patīk būt ziemā,
F C Bb
Kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla.
F Bb
Visvairāk man patīk būt ziemā,
F C
Kad zeme ir sniega baltumā.
Visvairāk man netīk kāpt lejā
pa kāpnēm, kur izlieta dzeltenā krāsa.
Un netīk man gaisā laist putnus,
Kas vairs neatgriezīsies.
F Bb
Heeijēē,
F C
vairāk man patīk būt ziemā,
F Bb F C
Heeijēē, vairāk nekā - tas ir viss.
Prāts slēpjas zem viltotām dejām,
Vēl vairāk kā ļaudis ar laimīgām sejām,
Vēl vairāk kā zeme bez sniega,
Kas vairs neatgriezīsies.
Piedziedājums 2x