Ievads: Bb F C Dm
Dm
Mans draugs, mēs ar tevi
Bb
Dzīvojam Latvijā.
F
Mēs bieži nesaprotam,
C
Bet mums Tā ir vienīgā
Tu mosties ar Latvijas rītu,
Ej gulēt, kad saule riet,
Tu vari aizbraukt tālu,
Bet no Latvijas tev neaiziet.
700 gadu vācieši nāca,
Krievi, zviedri, lai nospiestu mūs
...... uz ceļiem,
Bet latvieši nesalūzt.
Nesalūzt, jo mīl šo zemi,
Cer mājās atgriezties,
Satikt savus mīļos
Un Rīgas lidostā nosēsties
Piedz 2x
Bb F
Uzliec roku man uz pleca,
C Dm
Uzliec roku sev uz sirds.
Bb F
Lai kur tu arī dotos,
C Dm
Latviju tev neaizmirst
(tagad 4 pantiņus runā)
Tagad par tiem grūtajiem laikiem,
Man ir sagatavots viens stāsts par to.
Lūdzu, ieklausieties,
Ieklausieties nepārtraucot!
Tūkstoš deviņsimt' čēs' sestajā gadā
Skaistā rītā, pavasarī
Atnāca ādas mēteļos vīri
Pie mana vectēva, teica, jānāk līdzi.
Gandrīz veselu gadu .. viņš
Stūra mājā mocījās,
Viņš teica, Latvija būs brīva
Un ne no kā viņš nebaidījās.
Iznāca āra, bij' piedzimusi meita
Un nebija no kā izdzīvot.
Viņš teica, es to visu nevarētu
Savu Latviju nemīlot