A F#m Bm
Un tai ielā, kur es mītu gadus šos,
E A
Pie kāda skatloga no lietus paslēpos.
E A
Divām acīm slapjos matos uzdūros.
F# Bm
Kā tas nāk ka es tik ātri aizraujos...
E
Tu esi skaista!
A
Un tik jocīgi tas skan,
D E A E A
Kad tu dusmo mācot pieklājību man.
A F#m Bm
Ilgi abi klīdām parku celiņos.
E A
Es tev cēlu gaisa pilis mākoņos.
E A
Tu par mani smējies vārdos jocīgos.
F# Bm
Es tev divreiz mīlestībā atzinos.
E
Tu esi skaista!
A
Un tik nopietni tas skan,
D E A
Kad tu smejies savus smieklus ausī man.
Piedz:
E A
Bet kādreiz mēs ar tevi brauksim zaļumos,
E A
Izdauzīsimies tais pilīs, mākoņos.
F# Bm
Tu atkal sauksi mani vārdos jocīgos.
E A
Es visu dienu, ar tevi zālē vāļāšos.
D E A
Tu esi skaista visos niekos, sīkumos...
A F#m Bm
Pirmo reizi mums par godu zvani skan,
E A
Tu kā smejoties to vārdu čuksti man (JĀ).
E A
Saule gredzenos tos tavus smieklus spīd.
F# Bm
Abas mammas raudot tētiem virsū slīd.
E
Tu esi skaista...
A
Un es ar tevi lepojos...
D E A
Un jau atkal tavās acīs aizmaldos.
A F#m Bm
Ja tu kādudien no darba atpūstos,
E A
Atstātu mēs abus bērnus kaimiņos.
E A
Varbūt viņi vienu dienu paciestos.
F# Bm
Un tad divi vien mēs brauktu zaļumos.
E A
Es visu dienu, ar tevi zālē vāļātos.
D E A
Tu esi skaista visos niekos, sīkumos.
Piedz
sabba