Ardievu, meitenes (no "Šveika")

Ardievu, [D] meitenes, man jādodas,
Kur kaujas lauki baltos kaulos lās,
Tur arī [G] man būs galva [D] jānoliek,
Šīs zemes vareniem lai prieciņš [A] tiek.

Ardievu, [D] meitenes, mans ķeizars mani sauc,
Šai karā tiešām varoņu būs daudz.
Un pašiem [G] pirmajiem, ko lodes [D] sadragās,
Būs rezervēta vieta skolu program[A]mās.

  Ardievu, [A] meitenes, jūs tagad [D] redzat,
  Jūs tagad [A] redzat, varoņi kā [D] rodas.
  O, [A] meitenes, jel [Bm] piedodiet, [G]
  Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[Bm]das. [G]
  Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[D]das.

Ja mani [D] kaujā smagi ievainos,
Tad zinu - ķeizars ordeni man dos,
Un var jau [G] būt pat piemi[D]nekli cels
Un kalna galā klintsakmeni [A] vels.

Bet ja man [D] iešām veiksme uzsmaidīs,
Un oberleitnants mīnu laukā dzīs,
Tad foto [G] mans un arī [D] dzan mans vārds
Tiks melnā rāmī presē nodru[A]kāts.

  Ardievu, [A] meitenes, jūs tagad [D] redzat,
  Jūs tagad [A] redzat, varoņi kā [D] rodas.
  O, [A] meitenes, jel [Bm] piedodiet, [G]
  Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[Bm]das. [G]
  Man tagad [D] ķeizaram ir [A] jāatdo[D]das.