Dm
sēžu noskumis uz celma
drāžu lazdas zaru drūms –
Gm
Amsterdamā mana Zelma
Dm
koši baltais jasmīnkrūms
A
sēžu noskumis uz celma
Dm
drāžu lazdas zaru drūms –
A
Amsterdamā mana Zelma
Dm
koši baltais jasmīnkrūms
vēl tās smarža izcirtumā
skuju dūmiem līdzi tvan...
ak tu Zelmiņ mana dum’ā –
aizlaidies ka sāp nu man
drāžu drāžu savu lazdu
strādāt negribas nemaz
piebrauc saimnieks baltu Mazdu
vaicā: kā ta’ strādājas?
Zelma pametusi mani -
saku tam un aizlūzt balss
šis man mobilo: tik zvani -
Amsterdama vēl nav gals
signāls trubā - viļņos jūtas...
Zelmiņ dārgā mājās brauc
ciešu mīlas sāpes grūtas
jāzāģē vēl ar tik daudz
trubā Zelma buču sūta –
auss kā dullināta šalc:
mīļais esmu prostitūta
ne vairs jasmīns koši balts
zinu kā tu mīli mani
manis dēļ kā mežus gāz...
ja tev skumji ņem un zvani
ne uz celma lazdu drāz
labāk savu lazdu drāžu
dzimtā celma galiņā
ne uz Amsterdamu gāžu
lai drāž svešā maliņā
Gm Dm
še kur līgo izcirtumi
A Dm
viegli dvēs’lei rūmi rast
Gm Dm
štrunts par to ka iziet dum’i –
A Dm
labāk neko nesaprast