(½ vārdi no Toma Vītola)
Ievads: Em A D D Em A G A/D...D G A/D...D
Em A A
Saul aiz apvāršņa sarkana riet,
Bm Bm
nakts savus tumšos tīklus sāk siet.
Em A A
Mēness met gaismu sudrabaini bālu,
Bm Bm
garas, melnas ēnas stiepjas tāli tālu.
Fm# Fm#
Šur tur pa zvaigznītei debesīs,
Bm Bm
kas mirgo un varbūt drīzi dzisīs,
Fm# Fm#
kas gaismu uz zemi nekad vairs nenesīs,
Bm Bm
un dvēsele kāda tad drumslās plīsīs.
Piedz.:
Em Em A A
Savāda burvība piemīt šai naktij,
D D
viss pakļauts klusuma un tumsas taktij.
Em Em A A
Pār zemi gaistoša dūmaka tvan,
G G A D
un skaļi klusums spiedīgi skan..... x2
...Snieg. Mēs abi šodien ziemu sākam,
Palūgsim, lai vakars vēlāk tumst, -
Jākļūst baltākam un patiesākam
Liktenīgam tālumam starp mums.
Snieg. Starp mums viss baltā miglā tinas,
Ceļš un dzīve balts un līdzens tiks –
Sniegi visas grambas nolīdzinās ...
Nolīdzinās, tikai ļoti stigs.
Piedz.:
Savāda burvība piemīt šai naktij,
viss pakļauts klusuma un tumsas taktij.
Pār zemi gaistoša dūmaka tvan,
un skaļi klusums spiedīgi skan.