Dm
Rozes viņai izkritīs no rokām,
Gm
Mīļo puisēn lūpas izdvesīs.
Dm
Asaras kas valdītas ar mokām,
E A
Dēla pliko pauri apslacīs.
PIEDZ
Dm
Kā toreiz dzērām māt,
Gm
Lai žēlīgs dievs stāv klāt.
C F
Mēs alu, vīnu mucām tukšojām.
Gm Dm
Un mucas dibenā mēs laimi atradām
A Dm
To brālīgi uz pusēm dalījām.
Divas meitenes mums bij uz katru,
Bet mēs četri vīri spēcīgi.
Mammiņ iedod alimentiem naudu,
Jo zini visi bijām grēcīgi.
PIEDZ
Beidzās mūsu gaišās laimes dienas,
Pogainie mūs visus saķēra.
Ieslēdza mūs četrās drūmās sienās,
Un meitenes no zēniem atšķīra.
PIEDZ
Auksta duša uzlija uz galvas,
Kuplie mati zemi pārklāja.
Zināms, pogainie nav Dieva balvas,
Bet ko tiem pretim darīt varēja!
PIEDZ
Bēdīgs tagad spogulī es raugos,
Vai šis vārgais vīrel’s tiešām es,
Bija ar šņabi, meitenēm reiz draugos,
Bet tagad skumjš un pamests vientulis.