DZENISHI – Nakts, kurā snieg
(½ vārdi no Toma Vītola)
Ievads: Em A D D Em A G A/D…D G A/D…D
Em A A
Saul aiz apvāršņa sarkana riet,
Bm Bm
nakts savus tumšos tīklus sāk siet.
Em A A
Mēness met gaismu sudrabaini bālu,
Bm Bm
garas, melnas ēnas stiepjas tāli tālu.
Fm# Fm#
Šur tur pa zvaigznītei debesīs,
Bm Bm
kas mirgo un varbūt drīzi dzisīs,
Fm# Fm#
kas gaismu uz zemi nekad vairs nenesīs,
Bm Bm
un dvēsele kāda tad drumslās plīsīs.
Piedz.:
Em Em A A
Savāda burvība piemīt šai naktij,
D D
viss pakļauts klusuma un tumsas taktij.
Em Em A A
Pār zemi gaistoša dūmaka tvan,
G G A D
un skaļi klusums spiedīgi skan….. x2
Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem,
Mums pie saviem logiem jāpaliek,
Jākļūst baltākiem un patiesākiem.
Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg!
Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem,
Mums pie saviem logiem jāpaliek,
Jākļūst baltākiem un patiesākiem.
Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg!
Piedz.:
Savāda burvība piemīt šai naktij,
viss pakļauts klusuma un tumsas taktij.
Pār zemi gaistoša dūmaka tvan,
un skaļi klusums spiedīgi skan.
…Snieg. Mēs abi šodien ziemu sākam,
Palūgsim, lai vakars vēlāk tumst, -
Jākļūst baltākam un patiesākam
Liktenīgam tālumam starp mums.
Snieg. Starp mums viss baltā miglā tinas,
Ceļš un dzīve balts un līdzens tiks –
Sniegi visas grambas nolīdzinās …
Nolīdzinās, tikai ļoti stigs.
Piedz.:
Savāda burvība piemīt šai naktij,
viss pakļauts klusuma un tumsas taktij.
Pār zemi gaistoša dūmaka tvan,
un skaļi klusums spiedīgi skan.