C Dm
Nē, nudien man atzīties ir kauns -
G C
Visā ciemā otra tāda nav.
C C7 F Fm
Nez kādēļ par mani meitenes nosmīn,
C G C
Lai gan runā – es esot puisis glīts.
Ciemā nav nevienas meitenes,
Kuru būtu noskūpstījis es.
Smejas tās - man trūkstot vīra drosmes,
Dejot māk, bet nemāk pavadīt.
piedz:
Dm
Pajokojam - bet es nejokoju,
C
Nebēdz projām, bet es nejokoju,
Dm C
Varbūt, ka mums, ka tādi puiši tīk.
Dm
Apvaino, ja steidzies skūpstīt,
C
Apvaino, ja nenoskūpstī,
Dm C
Apvaino, ja prasa to, ko drīkst.
Ja jau tā - bij’ jālabojas man
Un jo drīz jau citāds spriedums skan.
Nu tās teic - es pārāk kļuvis drosmīgs,
Gribot viens vai visām doties līdz.
piedz: