C                          Dm
Nē, nudien man atzīties ir kauns -
G                    C
Visā ciemā otra tāda nav.
C             C7            F       Fm
Nez kādēļ par mani meitenes nosmīn,
C                 G           C
Lai gan runā – es esot puisis glīts.

Ciemā nav nevienas meitenes,
Kuru būtu noskūpstījis es.
Smejas tās - man trūkstot vīra drosmes,
Dejot māk, bet nemāk pavadīt.

piedz:
Dm
Pajokojam - bet es nejokoju,
C
Nebēdz projām, bet es nejokoju,
Dm                             C
Varbūt, ka mums, ka tādi puiši tīk.
Dm
Apvaino, ja steidzies skūpstīt,
C
Apvaino, ja nenoskūpstī,
Dm                       C
Apvaino, ja prasa to, ko drīkst.

Ja jau tā - bij’ jālabojas man
Un jo drīz jau citāds spriedums skan.
Nu tās teic - es pārāk kļuvis drosmīgs,
Gribot viens vai visām doties līdz.
 
piedz: