G D
Uz galda glāzē stāv krizantēmas,
G
Un rozes sen jau vītušas.
Em Am
Nenāc pie manis, nemeklē laimi,
D G
Kas bija sen, jau aizgājis.
Tas bija toreiz, kad Tevas acis
Vēl spēja mani valdzināt,
Bet tagad tumšās rudeņa naktīs
Man atliek tikai pasmaidīt.
Kas pirmā atnāks, tai piederēšu,
Ar krizantēmām rotāšu.
Un smaidīdami mēs grēkā grimsim
Kā ievas ziediņš atvarā.
No rīta svešos ļaudīs ejot,
Mums skats būs tīrs un nevainīgs.
Tik krizantēmas uz galda glāzē.
Bet tās jau muļķes nesaprot...
sabba